Brauc mājās uz līgo un jāņiem

Latviešiem ir kādi svētki kuri ir ļoti, pat ļoti populāri tieši mūsu tautas vidū. Mēs tos svinam katru gadu jūnija vidū. Ar šiem svētkiem nav īpaši jāiepazīstina neviens latvietis, visi zina kas ir Līgo un Jāņi. Protams, arī citur pasaulē tie ir zināmi, bet tur tie ir vasaras saulgrieži.

Šie svētki mums ir ne tikai vasaras ieskandināšanas iemesls, tie ir daudz vairāk. Pa Jāņiem ir ierasts doties ar draugiem atpūsties, doties pie radiem uz laukiem, iedegt ugunskuru, dziedāt dziesmas, dejot, izdzert alus kausu un uzkost sieru.  Mums šajos svētkos vienmēr iet jautri.

Šie svētki ir ļoti seni, bet tādi kā Latviešiem tie nav nekur pasaulē. Tas ir arī viens no Latvijas eksportiem. Daudzi ārzemju tūristi ierodas Latvijā tieši ar iemeslu izbaudīt šos svētku.

Līgo svētkos ir dziļas tradīcijas un paražas, daudzas no tām ir saglabājušās arī līdz mūsdienām. Ja šos svētkus svin laukos vai pie dabas, noteikti kuras ugunskurs un ir ļoti liela iespēja ka kāds tam lēks pāri arī pārīšos. Šī ir lieliska tradīcija kuru piekopa senie Latvieši un tās joprojām ir aktuālas. Protams, visi zinām ka Jāņu naktī ir jāpaliek nomodā. Tāpat arī vainagu pīšana ir ļoti populāra un svarīga šo svētku iezīme. Meitenes nēsā margrietiņu vainagus un vīrieši ozollapu vainagus.

Bieži vien mums sajūk Līgo vakars un Jāņu vakars. Ir pieņemts sākt svinēšanu jau 23. jūnijā, bet paši Jāņi ir tikai 24. jūnijā. Lielākā daļa svētku pasākumu un aktivitāšu notiek tieši Līgo vakarā. Jāņu diena parasti ir daudz klusāka, jo visi līgotāji atpūšas pēc kārtīgas līgošanas. Jāņu dienā parasti cilvēki pavada laiku daudz mierīgāk, bet tas nenozīmē ka svinības ir beigušās, nebūt nē. Joprojām notiek dažādi pasākumi un interesanti notikumi kurus ir vērts apmeklēt un izbaudīt.

Līgo vakars ir pazīstams ar savām zaļumballēm. Īpaši laukos ir ļoti populāri apmeklēt vietējo estrādi kur notiek kādi pasākumi. Dejas un dziesmas skan līdz pat rīta agrumam. Līdzīgi kā zaļumballes arī dažādas svētku izrādes brīvdabas teātros un līdzīgi pasākumi kuri ir jau kļuvuši par tradīcijām ir ļoti bieži sastopami.

Līgo un Jāņu diena ir neatņemama Latvijas kultūras sastāvdaļa. Šie svētki ir vieni no iemīļotākajiem un populārākajiem svētkiem Latvijā. Šie svētki ienes tautas tradīcijas mūsu ikdienā, jo visur skan nevis populārā pasaules mūzika, bet tieši latviešu mūzika, tiek rādītas pašmāju filmas un izrādes. Mēs dziedam, mēs dejojam un mēs priecājamies, un darām to tā, kā to bija darījuši arī mūsu senči. Ir ļoti mazticams, ka šie svētki tuvākajā laikā pazudīs, tie var mainīties līdzi laikiem, bet tie nezaudēs savu tautisko noskaņu un vienotības sajūtu.

Brauc mājās uz lieldienām

Katru gadu, lielākā daļa no Latvijas un pasaules cilvēkiem svin Lieldienas. Kristieši šos svētkus svin kā Jēzus Kristus augšāmcelšanās dienu, bet daudziem citiem šie svētki ne ar ko reliģisku īpaši nesaistās. Šie vienkārši ir kārtējie svētki kuri ir ik gadu, kad varam pavadīt laiku ar ģimeni, varam izbaudīt brīvdienu un atpūsties. Protams, vāram un krāsojam olas, mēs tās slēpjam, ar tām maināmies, sitamies un ripinām tās.

Lieldienas ir svētki kuriem nav konkrēta, fiksēta datuma ar kuru varam rēķināties katru gadu. Šie svētki ir mainīgi, tie tiek svinēti pirmajā svētdienā pēc pirmā pilnmēness, kas nāk pēc pavasara saulgriežiem. Līdz ar to, šie svētki var būt gan martā gan aprīlī, gan arī maija sākumā. Šos svētkus nav viegli palaist garām, bet ir jāuzmanās, lai tas nenotiktu.

Lieldienas nav tikai viena svētku diena. Šie svētki sastāv no vairākām dienām. Pirmā nāk jau pūpolsvētdiena kas ir svētdiena pirms Lieldienām. Tad seko zaļā ceturtdiena, lielā piektdiena, klusā sestdiena un tikai tad pašas Lieldienas. Arī tās iedalās pirmajās un otrajās Lieldienās. Otrās Lieldienas ir pirmdiena pēc Lieldienām. Katrai no šīm dienām ir kāda īpaša nozīme un vērtība. Un tieši tāpēc, vairumā gadījumu šajā laikā saņemam iespēju izbaudīt lielās brīvdienas.

Lieldienas ir arī aizguvušas tādu tēlu kā lieldienu zaķis. Šis zaķis ir līdzīgs kā ziemassvētku vecītis, viņš var atnest dāvanas, bet parasti gan nes olas. Tās ir krāsainas un mēdz pat būt no šokolādes.

Latvijā ir diezgan dziļas Lieldienu tradīcijas. Šajā laikā mēs apmeklējam dievkalpojumus, apmeklējam dažādus pasākumus un aktivitātes. Taču liela daļa ir tieši laiks ko pavadām ar ģimeni gan mājās gan citviet. Lieldienās mēs šūpojamies, jo tā ir ļoti liela tradīcija kas ir jau ļoti sena. Tieši tāpat kā olu krāsošana. Šo nodarbi parasti dara visa ģimene kopā un tā ir ļoti mīlēta.

Lieldienas ir ļoti populāri svētki kuri nebūt nav tikai saistīti ar reliģiju., tie ir plaši mīlēti un atzīmēti svētki kuru nākotne nav īpaši apšaubāma.

Brauc uz Latvijas proklamēšanas dienu

Tālajā 1918. gada 18. novembrī, Latvijas tautas padome proklamēja Latvijas Republiku. Tā ir mūsu valsts dzimšanas diena kuru nu jau sen esam raduši svinēt kā valsts svētkus. Tā ir ne tikai valsts brīvdiena, bet arī svētku sajūta Latvijas iedzīvotājiem.

Lai arī mūsdienās valstiskais patriotisms, mūsu valstī, nav īpaši augstā līmenī, šajā dienā visi dodamies uz svētku uguņošanu, mēs skatāmies patriotiskas pārraides un atceramies to, ka esam Latvieši. Arī šajā dienā cilvēki apmeklē dievkalpojumus un dažādus pieminekļus, protams, visaktuālākais piemineklis ir Brīvības piemineklis Rīgā. Valdība un arī iedzīvotāji noliek ziedus un runā par Latviju. Šis ir patriotisks laiks, kas ir nedaudz zaudējis savu patriotisko noskaņu.

Par nožēlu, daudzi uzskata ka šie svētki ir tikai iemesls uguņošanai un pasākumiem. Tāpēc tiek veltīta mazāka uzmanība patriotismam, vairāk izklaidei. Lai arī daudzi jūtas tieši tā, liela daļa latviešu šos svētkus tomēr uztver ļoti nopietni un atzīmē tos ar lielu vērienu. Janā paaudze šo cilvēku iespaidā arī izglītojas un sāk justies patriotiskāk. Skolās tiek rīkoti pasākumi kuri skaidro un māca jaunatni par Latvijas dzimšanu, tāpēc jaunieši iziet ielās un vēro notiekošu ar zinošākām acīm un interesi. Tā tas notiek un cerams ka notiks vairāk un vairāk. Šie svētki ir tikai mūsu tāpēc tie ir jāatzīmē kā tikai mēs to varam.

Brauc mājās!