Latvijas Valsts svētku, atceres un atzīmējamās dienas

Katram Latvijas iedzīvotājam ir zināmas lielākās un populārākās no svētku un atceres dienām kuras tiek atzīmētas gan mājās gan sabiedrībā kopumā. Taču ir arī svētki kurus neviens īpaši neatzīmē, tas gan nenozīmē ka tie ir mazsvarīgi. Tādas dienas kā atceres dienas par kādiem īpašiem notikumiem, bieži vien atzīmē tikai tie, kas ar tām ir kādā veidā saistīti.

Tādas svētku dienas kā Jaunais gads, ziemassvētki, Lieldienas, Jāņi un tamlīdzīgi, zināmi un populāri svētki ir zināmi visiem. Šie svētki pat ir ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē, tie ir visiem, protams ar dažiem izņēmumiem. Jāņi, piemēram, ir nedaudz īpaši Latvijā. Mēs šos svētkus īpaši mīlam un atzīmējam ar lielu vērienu. Bet Jaunais gads ir visā pasaulē ļoti iemīļoti svētki. Ar mēs šos svētkus svinam kā valsts svētkus.

Liela daļa šo svētku, atceres un atzīmējamo dienu ir arī brīvdienas. Šajās dienās zinām ka mums būs brīvs vai varēsim saņemt lielāku samaksu par darbu. Arī braukšana sabiedriskajā transportā šajās dienās var būt bezmaksas, kas ir kā papildus dāvana, īpaši tad, ja šos svētkus patiešām svinam.

Ar svētkiem parasti ir tā, ka mēs tos tomēr cenšamies svinēt, bet par daudzām atceres dienām mēs uzzinām tikai tad, ja mūs ieinteresē kāpēc ir izkārti karogi, kāpēc karogiem ir melnās lentas. Tad, varam atklāt ka ir pienākusi kāda vēsturiska fakta piemiņas diena, vai ir atnākusi kāda atceres diena atzīmējot pat kādu nesenu traģēdiju vai notikumu. Ne visas piemiņas dienas ir tieši saistītas ar pašu Latviju, bieži vien, tiek pieminētas kādas traģēdijas kas notikušas pasaulē un ir izpelnījušās šo godu visā pasaulē.

Ar svētku, piemiņas un atceres dienām ir tā, ka tās var tikt izveidotas jaunas. Ik pa laikam, kalendārā parādās kāds jauns ieraksts. Tas var būt arī par svētkiem, kas līdz šim nav bijuši ierasti mūsu valstī. Pasaulei attīstoties, dažādas valstis, tai skaitā arī Latvija, var sākt pieņemt citu valstu tradīcijas un to svētkus. Šādā viedā varam sākt svinēt svētkus kurus agrāk pat nedomājām svinēt. Taču ir arī tādi svētki un atzīmējamās dienas kuras ir tikai mums. Piemēram Satversmes pieņemšanas diena vai Latvijas republikas proklamēšanas diena kas ir 18. novembris. Šajā dienā ir ierasts doties uz krastmalu un vērot svētku uguņošanu. Tad notiek dažādi pasākumi un parādes, tiek stiprinātas mūsu patriotiskās jūtas, jo ir mūsu valsts dzimšanas diena.

Ir vairāki svētki un atceres dienas kuras ir ļoti patriotiskas, jo to izcelsme ir tieši saistīta ar mūsu valsts cīņu par neatkarību un mūsu tautiešu upuriem tās vārdā. Lāčplēša diena, barikāžu aizstāvju atceres diena un tamlīdzīgas dienas vieno lielu daļu valsts iedzīvotāju un liek atcerēties un pateikties tiem, kas mums ir ļāvuši dzīvot brīvā valstī.

Katrai valstij ir savi svētki kurus neviens cits nezina, bet tie ir mūsu svētki. Protams, laikam ejot, šādi svētki var zaudēt savu aktualitāti, bet tie ir daļa no mūsu tautas kultūras mantojuma. Mums ir arī dažādi svētki kuri nav oficiāli valsts svētki, bet daudzi tos tāpat atzīmē. Piemēram Mārtiņdiena vai Miķeļi. Tie nav oficiālas svētku dienas, bet tautā tos joprojām atzīmē un piemin kā kultūras daļu. Visas šīs dienas ir svarīgas, pat ja tās neatzīmējam, jo tās ir mūsu tautas un pat pasaules vēstures sastāvdaļa.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *