Budžets

NaudaBudžets ir naudas vienībās sastādīts nākamā gada ieņēmumu un izdevumu plāns, kurš būs uzņēmuma kapitāla papildinājums un pastāvēšanas pamats, kuru novirzīs firmas materiālu iegādē, darbinieku algās un saimniecisko izdevumu segšanā. Kā arī ir jāparūpējas, lai rodas aizvien vairāk patstāvīgu klientu, kuri ir apmierināti ar jūsu sniegtajiem pakalpojumiem un griežas pie jums ar nākošajiem pasūtījumiem un iesaka jūs tālāk saviem darījumu partneriem.

Nauda, kas ir jūsu materiālais nodrošinājums jeb kapitāls, ar ko ir prātīgi jārīkojas, novirzot finanšu līdzekļus, rūpīgi pieejot tam, kur nauda tiks izlietota, lai pietiek arī visam izdevumu kopumam – izejmateriālu iegādei, darbinieku algām un rezerves naudas līdzekļiem, kam jāpaliek garantijai, kad piedzīvosiet kritumu pie darba apjoma samazināšanās jeb dīkstāves, kas uzņēmumu var skart.

Nospraustie mērķi, uz kuriem esat koncentrējušies ir smags darbs, kas neļauj atslābt, jo katrs neizdevies darījums, ir uzņēmuma materiālie zaudējumi. Darbu vadītāju uzdevums ir, lai darbinieku rezultāts būtu kvalitatīvs un iekļautos pasūtītāja noteiktajos termiņos. Lai nezaudētu pieredzējušus darbiniekus, kas pierādījuši sevi ar darba kvalitātes jānodrošina ar pienācīgu algas lielumu, jo citādi viņš var sākt meklēt labāk apmaksātu darbu citā uzņēmumā.

Atkarībā, cik liels ir jūsu uzņēmums, un cik tajā ir liels darba kolektīvs, jums jāapzina darba virsvadītājus, lai tie ir informēti par uzņēmuma lēmumiem un rīkojumiem, kas stingri jāizpilda un nepieļauj pašdarbību, kuri koordinēs darbiniekus un nesīs atbildību par savlaicīgu darbu procesu norisi laikā un kvalitātē.

Tāpat uzņēmumam ir jāizvērtē, kuri produkti ir pieprasīti, un kuri nē. Jo pārprodukcija ir jūsu iztērēti materiāli, kuri stāvēs noliktavā un nenesīs nekādu peļņu, bet darbiniekiem alga tik un tā nāksies maksāt. Tāpēc uzņēmumam ir jāseko līdzi produktu un pakalpojumu tirgus noietam.

Nevajadzētu uzņemties lielus projektus, kuriem nepietiek naudas līdzekļu, lai tos īstenotu un laikā projektu nodotu, jo tas var neattaisnoties, kas var nest lielus, neatgriezeniskus zaudējumus, un neattaisnot jūsu cerības, un vēl, jo trakāk, ja jūs esat paņēmis pirmo bezmaksas kredītu vai maksas ātro kredītu, kādā no kredītiestādēm, tas ir nopietns lēmums, kas jāapsver, pirms sperat šo soli. Tāpat, kā braukt mājās bez naudas.

Katra uzņēmuma veiksmes stāsts ir atkarīgs no tā, cik atpazīstamu uzņēmumu spēj radīt iestādes galva – īpašnieks, jo mūsdienās valda nežēlīga konkurence jebkurā nozarē, un kaut ko jaunu, nebijušu radīt no nulles un ar to pelnīt ne visiem izdodas. Bet, ja rodat drosmi mest izaicinājumu lieliem brendiem vai jau plaši attīstītai nozarei, kur konkurence ir milzīga, taču, ja saredzat savu biznesa idejas oriģinalitāti, savu odziņu, un jums ir atbilstoša izglītība, tad ir visas durvis vaļā, un, protams, pirmajos gados nav mazsvarīga loma sākuma kapitālam, jo tas ir katra budžeta instruments, ar kuru nedrīkst rīkoties strauji un bez saskaņota izdevumu plāna, pie kura stingri jāpieturas, lai nevajadzētu pēc tam rūgti vilties.

Latvijas Valsts svētku, atceres un atzīmējamās dienas

Katram Latvijas iedzīvotājam ir zināmas lielākās un populārākās no svētku un atceres dienām kuras tiek atzīmētas gan mājās gan sabiedrībā kopumā. Taču ir arī svētki kurus neviens īpaši neatzīmē, tas gan nenozīmē ka tie ir mazsvarīgi. Tādas dienas kā atceres dienas par kādiem īpašiem notikumiem, bieži vien atzīmē tikai tie, kas ar tām ir kādā veidā saistīti.

Tādas svētku dienas kā Jaunais gads, ziemassvētki, Lieldienas, Jāņi un tamlīdzīgi, zināmi un populāri svētki ir zināmi visiem. Šie svētki pat ir ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē, tie ir visiem, protams ar dažiem izņēmumiem. Jāņi, piemēram, ir nedaudz īpaši Latvijā. Mēs šos svētkus īpaši mīlam un atzīmējam ar lielu vērienu. Bet Jaunais gads ir visā pasaulē ļoti iemīļoti svētki. Ar mēs šos svētkus svinam kā valsts svētkus.

Liela daļa šo svētku, atceres un atzīmējamo dienu ir arī brīvdienas. Šajās dienās zinām ka mums būs brīvs vai varēsim saņemt lielāku samaksu par darbu. Arī braukšana sabiedriskajā transportā šajās dienās var būt bezmaksas, kas ir kā papildus dāvana, īpaši tad, ja šos svētkus patiešām svinam.

Ar svētkiem parasti ir tā, ka mēs tos tomēr cenšamies svinēt, bet par daudzām atceres dienām mēs uzzinām tikai tad, ja mūs ieinteresē kāpēc ir izkārti karogi, kāpēc karogiem ir melnās lentas. Tad, varam atklāt ka ir pienākusi kāda vēsturiska fakta piemiņas diena, vai ir atnākusi kāda atceres diena atzīmējot pat kādu nesenu traģēdiju vai notikumu. Ne visas piemiņas dienas ir tieši saistītas ar pašu Latviju, bieži vien, tiek pieminētas kādas traģēdijas kas notikušas pasaulē un ir izpelnījušās šo godu visā pasaulē.

Ar svētku, piemiņas un atceres dienām ir tā, ka tās var tikt izveidotas jaunas. Ik pa laikam, kalendārā parādās kāds jauns ieraksts. Tas var būt arī par svētkiem, kas līdz šim nav bijuši ierasti mūsu valstī. Pasaulei attīstoties, dažādas valstis, tai skaitā arī Latvija, var sākt pieņemt citu valstu tradīcijas un to svētkus. Šādā viedā varam sākt svinēt svētkus kurus agrāk pat nedomājām svinēt. Taču ir arī tādi svētki un atzīmējamās dienas kuras ir tikai mums. Piemēram Satversmes pieņemšanas diena vai Latvijas republikas proklamēšanas diena kas ir 18. novembris. Šajā dienā ir ierasts doties uz krastmalu un vērot svētku uguņošanu. Tad notiek dažādi pasākumi un parādes, tiek stiprinātas mūsu patriotiskās jūtas, jo ir mūsu valsts dzimšanas diena.

Ir vairāki svētki un atceres dienas kuras ir ļoti patriotiskas, jo to izcelsme ir tieši saistīta ar mūsu valsts cīņu par neatkarību un mūsu tautiešu upuriem tās vārdā. Lāčplēša diena, barikāžu aizstāvju atceres diena un tamlīdzīgas dienas vieno lielu daļu valsts iedzīvotāju un liek atcerēties un pateikties tiem, kas mums ir ļāvuši dzīvot brīvā valstī.

Katrai valstij ir savi svētki kurus neviens cits nezina, bet tie ir mūsu svētki. Protams, laikam ejot, šādi svētki var zaudēt savu aktualitāti, bet tie ir daļa no mūsu tautas kultūras mantojuma. Mums ir arī dažādi svētki kuri nav oficiāli valsts svētki, bet daudzi tos tāpat atzīmē. Piemēram Mārtiņdiena vai Miķeļi. Tie nav oficiālas svētku dienas, bet tautā tos joprojām atzīmē un piemin kā kultūras daļu. Visas šīs dienas ir svarīgas, pat ja tās neatzīmējam, jo tās ir mūsu tautas un pat pasaules vēstures sastāvdaļa.

Brauc mājās uz jauno gadu

Jaunais gads ir svētki kurus atzīmē visā pasaulē. Šie svētki nav saistīti ne ar reliģiju ne ar ko citu, kas var šķelt cilvēkus. Vienīgā atšķirība ir tā, ka vietām šos svētkus svin citā laikā. Dažādi kalendāri var radīt zināmu plaisu, bet kopumā, šie svētki ir kopīgi mums visiem.

Jaunais gads seko Ziemassvētkiem un tas mums ir kā papildus motivators. Ziemassvētki ir svētki kurus pavadām kopā ar ģimeni, bet Jaunais gads tad ir tas laiks kad varam doties uz ballēm un pasākumiem ar draugiem. Šos svētkus ir pat pieņemts svinēt ārpus mājas, ja tomēr mājās tad draugu pulkā un ļoti jautri.

Visā pasaulē tiek sagaidīta pusnakts, atskan valsts vadītāju uzrunas, visi tiek apsveikti un tiek vērota svētku uguņošana. Savā ziņā, 31. decembrī mēs svinam ne tikai jauna kalendārā gada atnākšanu, bet arī pasaules dzimšanas dienu. Šie svētki mums liek atpūsties, svinēt, atkorķēt šampanieša pudeli un uzsaukt tostu par lielisku nākamo gadu.

Jaunajā gadā nav ilgi jāmeklē iespējas atpūsties, to ir daudz. Notiek dažādas tematiskās balles, pasākumi klubos un dažādās citās vietās kur varat izklaidēties un sagaidīt jauno gadu lieliskā gaisotnē. Protams, jaunā gada sagaidīšana ir tikai daļa, ir jāpavada arī vecais gads.

Ar jauno gadu saistās arī daudzas tradīcijas un ticējumi. Piemērs ir ēdienu daudzums svētku galdā. Ir jābūt 12 ēdieniem, par katru mēnesi, lai nākamajā gadā nekad nekas netrūktu. Arī naudai makā ir jābūt, lai nav tukšs visu jauno gadu. Ir daudz dažādu ticējumu un paražu, daudzi tās joprojām ievēro, bet modernajā pasaulē kad dodamies svinēt ārpus mājas tas ir nedaudz sarežģītāk. Bet varam rast iespējas pieminēt aizgājušos laikus ar kādas tradīcijas atdzīvināšanu arī šodien.

Jaunais gads ir katru gadu, bet tas nekad nav vienāds, katru reizi tas ir jauns. Mums ir kas jauns ko atcerēties pa aizejošo gadu un mēs varam kārtīgi nosvinēt veco un ieskandināt jauno.

Brauc mājās uz Ziemassvētkiem

Ziemassvētki ir vieni no gaidītākajiem un mīlētākajiem svētkiem šajā pasaulē. Ne visi un visur šos svētkus atzīmē, bet tie neapšaubāmi ir ļoti nozīmīgi un populāri. Šo svētku aizsākumi, kā daudzi domā, nāk no kristietības, bet patiesie Ziemassvētku aizsākumi ir meklējami daudz agrāk. Tie ir ziemas saulgriežu svētki kuri tika svinēti jau ļoti tālā pagātnē.

Šie svētki ir gājuši cauri ļoti ilgai vēsturei un laika gaitā ir arī mainījušies, tomēr mēs joprojām pieturamies pie daudzām no tradīcijām, kas saistās ar šiem svētkiem. Mūsdienu Ziemassvētki ir kļuvuši nedaudz komerciālāki kā tie bija agrāk. Šodien tie ir vairāk svētki kad ir jāpērk dāvanas, bet tie ir saglabājuši savu pamatu kā svētki kad ir jābūt kopā ar savu ģimeni. Ja citi svētki ir tādi, kur varam izklaidēties, pavadīt laiku ar draugiem un tamlīdzīgi, tad Ziemassvētki joprojām ir svētki kad ir jābūt mājās vai kaut kur citur, bet laiks ir jāpavada ar ģimeni un tuvākajiem cilvēkiem.

Katru gadu, tuvojoties Ziemassvētku laikam, visos veikalos, iestādēs un citviet sāk parādīties svētku motīvi, skan Ziemassvētku dziesmas, pa TV tiek rādītas svētku filmas un pārraides. Šajā laikā ir arī ļoti plaši popularizētas dažādas labdarības akcijas un iespējas palīdzēt tiem, kam tas ir nepieciešams. Šajā laikā cilvēki patiešām arī kļūst labsirdīgāki, laipnāki un izpalīdzīgāki. Mēs aizdomājamies par līdzcilvēkiem, pat tad, ja pašiem iet grūti, mēs tomēr paskatāmies apkārt vairāk kā to darām ikdienā.

Lai arī šiem svētkiem ir ļoti daudz pozitīvā, tie nes arī ļoti lielu stresa un pārdzīvojumu devu mūsu ikdienai. Ne velti saka, ka Ziemassvētkos ļoti daudzi saskaras ar depresiju. Šie svētki liek cilvēkiem skatīties uz laimīgajām ģimenēm un atskārst savus trūkumus, neveiksmes, vientulību un daudz citu emociju kuras var radīt ļoti nomācošu sajūtu. Šajā laikā, daudzi no mums saskaras arī ar finansiālām problēmām. Ja jums ir bērni, jūs lieliski apzināties ka bērniem vienmēr vēlamies dot labāko un bērni vēlas saņemt tieši to – labāko. Bērnībā ir grūti saprast to, ka vecāki nevar atļauties visu un ka nauda ir ierobežota. Tāpēc bērni prasa dārgas rotaļlietas kuras ne vienmēr varam atļauties. Tas var ļoti sāpināt vecākus kuri cenšas cik spēj, bet nespēj atļauties jaunu velosipēdu vai kādu rotaļlietu. Arī reklāmas un akcijas nepalīdz tikt galā ar to, ka daudzu situācijas ir tādas, ka arī akcija nepalīdz sagādāt pietiekošu naudas daudzumu.

Lai arī var būt grūti, var būt smagi un visādi, šie svētki pavisam noteikti ir lieliski. Tie saved cilvēkus kopā, liek novērtēt to kas mums ir, tie spēj sasildīt pat visvēsāko sirdi. Ziemassvētkos mēs stāstām saviem bērniem ka ziemassvētku vecītis atnesīs viņiem dāvanas, mēs cenšamies radīt bērnos brīnumu sajūtu, mēs paši sākam tam ticēt un izjūtam šo svētku brīnumu. Lai arī šie svētki ir ar reliģisku pieskaņu un daudzi dodas uz svētku dievkalpojumiem, savā būtībā tie ir ļoti vienkārši svētki kuru laikā notiek maģiskas lietas. Ja ārā snieg sniegs un eglītē iedegtas svecītes, ir grūti neticēt ka iespējams ir viss. Lai arī laiks var būt slikts, naudas var būt maz, mēs paši varam justies slikti, katram ir iespējams radīt sev svētku noskaņu un tajā dalīties ar citiem. Tieši dalīšanās ir šo svētku pamatā, tas mums visiem ir jāatceras.

Brauc mājās uz līgo un jāņiem

Latviešiem ir kādi svētki kuri ir ļoti, pat ļoti populāri tieši mūsu tautas vidū. Mēs tos svinam katru gadu jūnija vidū. Ar šiem svētkiem nav īpaši jāiepazīstina neviens latvietis, visi zina kas ir Līgo un Jāņi. Protams, arī citur pasaulē tie ir zināmi, bet tur tie ir vasaras saulgrieži.

Šie svētki mums ir ne tikai vasaras ieskandināšanas iemesls, tie ir daudz vairāk. Pa Jāņiem ir ierasts doties ar draugiem atpūsties, doties pie radiem uz laukiem, iedegt ugunskuru, dziedāt dziesmas, dejot, izdzert alus kausu un uzkost sieru.  Mums šajos svētkos vienmēr iet jautri.

Šie svētki ir ļoti seni, bet tādi kā Latviešiem tie nav nekur pasaulē. Tas ir arī viens no Latvijas eksportiem. Daudzi ārzemju tūristi ierodas Latvijā tieši ar iemeslu izbaudīt šos svētku.

Līgo svētkos ir dziļas tradīcijas un paražas, daudzas no tām ir saglabājušās arī līdz mūsdienām. Ja šos svētkus svin laukos vai pie dabas, noteikti kuras ugunskurs un ir ļoti liela iespēja ka kāds tam lēks pāri arī pārīšos. Šī ir lieliska tradīcija kuru piekopa senie Latvieši un tās joprojām ir aktuālas. Protams, visi zinām ka Jāņu naktī ir jāpaliek nomodā. Tāpat arī vainagu pīšana ir ļoti populāra un svarīga šo svētku iezīme. Meitenes nēsā margrietiņu vainagus un vīrieši ozollapu vainagus.

Bieži vien mums sajūk Līgo vakars un Jāņu vakars. Ir pieņemts sākt svinēšanu jau 23. jūnijā, bet paši Jāņi ir tikai 24. jūnijā. Lielākā daļa svētku pasākumu un aktivitāšu notiek tieši Līgo vakarā. Jāņu diena parasti ir daudz klusāka, jo visi līgotāji atpūšas pēc kārtīgas līgošanas. Jāņu dienā parasti cilvēki pavada laiku daudz mierīgāk, bet tas nenozīmē ka svinības ir beigušās, nebūt nē. Joprojām notiek dažādi pasākumi un interesanti notikumi kurus ir vērts apmeklēt un izbaudīt.

Līgo vakars ir pazīstams ar savām zaļumballēm. Īpaši laukos ir ļoti populāri apmeklēt vietējo estrādi kur notiek kādi pasākumi. Dejas un dziesmas skan līdz pat rīta agrumam. Līdzīgi kā zaļumballes arī dažādas svētku izrādes brīvdabas teātros un līdzīgi pasākumi kuri ir jau kļuvuši par tradīcijām ir ļoti bieži sastopami.

Līgo un Jāņu diena ir neatņemama Latvijas kultūras sastāvdaļa. Šie svētki ir vieni no iemīļotākajiem un populārākajiem svētkiem Latvijā. Šie svētki ienes tautas tradīcijas mūsu ikdienā, jo visur skan nevis populārā pasaules mūzika, bet tieši latviešu mūzika, tiek rādītas pašmāju filmas un izrādes. Mēs dziedam, mēs dejojam un mēs priecājamies, un darām to tā, kā to bija darījuši arī mūsu senči. Ir ļoti mazticams, ka šie svētki tuvākajā laikā pazudīs, tie var mainīties līdzi laikiem, bet tie nezaudēs savu tautisko noskaņu un vienotības sajūtu.

Brauc mājās uz lieldienām

Katru gadu, lielākā daļa no Latvijas un pasaules cilvēkiem svin Lieldienas. Kristieši šos svētkus svin kā Jēzus Kristus augšāmcelšanās dienu, bet daudziem citiem šie svētki ne ar ko reliģisku īpaši nesaistās. Šie vienkārši ir kārtējie svētki kuri ir ik gadu, kad varam pavadīt laiku ar ģimeni, varam izbaudīt brīvdienu un atpūsties. Protams, vāram un krāsojam olas, mēs tās slēpjam, ar tām maināmies, sitamies un ripinām tās.

Lieldienas ir svētki kuriem nav konkrēta, fiksēta datuma ar kuru varam rēķināties katru gadu. Šie svētki ir mainīgi, tie tiek svinēti pirmajā svētdienā pēc pirmā pilnmēness, kas nāk pēc pavasara saulgriežiem. Līdz ar to, šie svētki var būt gan martā gan aprīlī, gan arī maija sākumā. Šos svētkus nav viegli palaist garām, bet ir jāuzmanās, lai tas nenotiktu.

Lieldienas nav tikai viena svētku diena. Šie svētki sastāv no vairākām dienām. Pirmā nāk jau pūpolsvētdiena kas ir svētdiena pirms Lieldienām. Tad seko zaļā ceturtdiena, lielā piektdiena, klusā sestdiena un tikai tad pašas Lieldienas. Arī tās iedalās pirmajās un otrajās Lieldienās. Otrās Lieldienas ir pirmdiena pēc Lieldienām. Katrai no šīm dienām ir kāda īpaša nozīme un vērtība. Un tieši tāpēc, vairumā gadījumu šajā laikā saņemam iespēju izbaudīt lielās brīvdienas.

Lieldienas ir arī aizguvušas tādu tēlu kā lieldienu zaķis. Šis zaķis ir līdzīgs kā ziemassvētku vecītis, viņš var atnest dāvanas, bet parasti gan nes olas. Tās ir krāsainas un mēdz pat būt no šokolādes.

Latvijā ir diezgan dziļas Lieldienu tradīcijas. Šajā laikā mēs apmeklējam dievkalpojumus, apmeklējam dažādus pasākumus un aktivitātes. Taču liela daļa ir tieši laiks ko pavadām ar ģimeni gan mājās gan citviet. Lieldienās mēs šūpojamies, jo tā ir ļoti liela tradīcija kas ir jau ļoti sena. Tieši tāpat kā olu krāsošana. Šo nodarbi parasti dara visa ģimene kopā un tā ir ļoti mīlēta.

Lieldienas ir ļoti populāri svētki kuri nebūt nav tikai saistīti ar reliģiju., tie ir plaši mīlēti un atzīmēti svētki kuru nākotne nav īpaši apšaubāma.

Brauc uz Latvijas proklamēšanas dienu

Tālajā 1918. gada 18. novembrī, Latvijas tautas padome proklamēja Latvijas Republiku. Tā ir mūsu valsts dzimšanas diena kuru nu jau sen esam raduši svinēt kā valsts svētkus. Tā ir ne tikai valsts brīvdiena, bet arī svētku sajūta Latvijas iedzīvotājiem.

Lai arī mūsdienās valstiskais patriotisms, mūsu valstī, nav īpaši augstā līmenī, šajā dienā visi dodamies uz svētku uguņošanu, mēs skatāmies patriotiskas pārraides un atceramies to, ka esam Latvieši. Arī šajā dienā cilvēki apmeklē dievkalpojumus un dažādus pieminekļus, protams, visaktuālākais piemineklis ir Brīvības piemineklis Rīgā. Valdība un arī iedzīvotāji noliek ziedus un runā par Latviju. Šis ir patriotisks laiks, kas ir nedaudz zaudējis savu patriotisko noskaņu.

Par nožēlu, daudzi uzskata ka šie svētki ir tikai iemesls uguņošanai un pasākumiem. Tāpēc tiek veltīta mazāka uzmanība patriotismam, vairāk izklaidei. Lai arī daudzi jūtas tieši tā, liela daļa latviešu šos svētkus tomēr uztver ļoti nopietni un atzīmē tos ar lielu vērienu. Janā paaudze šo cilvēku iespaidā arī izglītojas un sāk justies patriotiskāk. Skolās tiek rīkoti pasākumi kuri skaidro un māca jaunatni par Latvijas dzimšanu, tāpēc jaunieši iziet ielās un vēro notiekošu ar zinošākām acīm un interesi. Tā tas notiek un cerams ka notiks vairāk un vairāk. Šie svētki ir tikai mūsu tāpēc tie ir jāatzīmē kā tikai mēs to varam.

Brauc mājās!